Viena no latviešu izcilā arhitekta – Jāņa (Johanna) Fridriha Baumaņa ievērojamākajām neorenesanses un eklektisma stila mantojuma ēkām Rīgas bulvāru lokā – daudzdzīvokļu nams Alfrēda Kalniņa ielā 6 atguvis agrāko spozmi un ver durvis jaunajiem iemītniekiem. Turklāt Ziemassvētku laikā sagādāta īpaša iespēja: potenciālie nama iemītnieki varēs iegādāties dzīvokļus par pievilcīgāku cenu!
Izcilā latviešu komponista, ērģelnieka un diriģenta, pirmās latviešu klasiskās operas „Baņuta” autora vārdā nosauktajā – Alfrēda Kalniņa ielā pilnībā atjaunotais un renovētais „Alfrēda nams” saglabājis savu vēsturisko vērtību apvienojumā ar mūsdienu tehnoloģijām un jaunām komunikācijām.
Izcila vieta
A. Kalniņa iela ir ar savu, vēsturisko šarmu: tā veidojās pēc pilsētas vaļņu nojaukšanas 19. gadsimta 60. gados, un kopš tā laika ir atrodama pilsētas ielu sarakstos. Iela, kas mūsdienās savieno Marijas ielu ar Kr. Barona ielu, ir taisnākais ceļš uz Vērmanes dārzu, ne velti A. Kalniņa iela vispirms dēvēta par Mazo parka ielu un pēc tam par Parka ielu. Šajā ielā 20 gs. 30. gados bija izvietoti īres dzīvokļi un izdeva mēbelētas istabas, šeit mitinājušies daudzas, latviešu kultūrā nozīmīgas personības kā, piemēram, komponists Emīls Dārziņš, rakstnieks un dzejnieks Jānis Poruks un dzejnieks Kārlis Krūze, kas labprāt brīvo laiku pavadījuši līdzās esošajā, zaļajā un mājīgajā Vērmanes dārzā. Šajā ielā pamati likti arī avīzes „Jaunākās ziņas” un Emīlijas Benjamiņas panākumiem, kurus līdz mūsdienām apliecina turpat, A.Kalniņa un Kr. Barona ielas stūrī esošais, Rīgas centra greznākais – Benjamiņu nams, kur pašlaik izvietota viesnīca „Europa Royale”.
„Alfrēda nams” atrodas izcilā vietā: tas ir pats pilsētas centrs, kuru ieskauj vēsturiskie bulvāru loka nami, tomēr nostāk no dinamiskajām Kr. Barona un Marijas ielām, pāris soļu attālumā ir gan visa transporta infrastruktūra, iepirkšanās centri un tirgus, gan arī izklaides vietas: restorāni un kafejnīcas un Vecrīga, līdzās esošais zaļojošais Vērmanes dārzs ir piemērota vieta nesteidzīgām pastaigām vai aktīvākam dzīvesveidam, piemēram, ikrīta krosiņam, bet no „Alfrēda nama” logiem paveras skats uz ikviena Latvijas iedzīvotāja tik nozīmīgajām Rīgas dominantēm: Brīvības pieminekli, Operu, Bastejkalnu, Universitātes ēku, Mūzikas akadēmiju u.c.
Kultūrvēsturisks piemineklis
Saudzīgi, ar pietāti pret vēsturisko mantojumu, kluba tipa atjaunotais „Alfrēda nams”, līdzīgi kā viss Rīgas vēsturiskais centrs, ir iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Šī neorenesanses ēka ir tipisks 19. gadsimta otrās puses produkts, kam ir īpaši raksturīga ēku fasāžu apdare: krāšņas logu aiļu apmales, dzegas, joslas u.c. elementi, veidojot līdzsvarotu un mākslinieciski izteiksmīgu kompozīciju: šai laikā Rīgas bulvāru ansamblī tapušie eklektisma stila īres nami nosaka pilsētvides tēlu.
Tolaik izplatīts apbūves paņēmiens bija būvēt namus pa perimetru ar diezgan plašu iekšējo pagalmu, no kura gaismu ņem uz to pavērsto dzīvokļu logi, bet tie dzīvokļi, kuru logi vērsti gan uz pagalmu, gan ielu, ir vēl gaišāk apgaismoti. Izņēmums nav arī ēka „Alfrēda nams”.
Atjaunotais „Alfrēda nams”, kurš ar līdzās esošajām ēkām veido interesantu telpas atkāpinājumu no ielas apbūves līnijas, ir pirmā, akadēmiski izglītotā arhitekta – latvieša Jāņa (Johanna) Fridriha Baumaņa radīts. Šī ēka A. Kalniņa ielā 6 tiek dēvēta par vienu no ievērojamākajiem arhitekta Baumaņa devumiem Rīgas centra bulvāra arhitektūrā (kurā teju trešdaļa namu jeb 54 ēkas tapušas pateicoties tieši viņa projektiem), līdztekus tādiem J.F. Baumaņa darbiem kā Mūzikas akadēmijas un Augstākās tiesas nams u.c..
Viņa projektētās celtnes, neatkarīgi no to funkcijas, tika veidotas ar iluzorām fasādēm, kurās vienmērīgā ritmā kārtotas arhitektoniskās detaļas, kas lielākoties aizgūtas no iepriekšējiem arhitektūras stiliem. Tomēr Baumaņa celtnes atšķīrās mākslinieciskā veidola un pilsētbūvnieciskajā ziņā. Dzīvojamo ēku fasādes bija raksturīgas gan ar renesanses, gan gotikas iezīmēm un dažkārt bija sastopami šo abu stilu sajaukumi.
Mūsdienīgas ērtības apvienojumā ar vēsturisko elpu
„Alfrēda namā” neoklasicisma un eklektikas elementi ir saudzīgi restaurēti un saglabāti: ēkai ir atjaunota fasāde, kāpņu telpa un greznā parādes ieeja. Apdarē izmantots un ar izsmalcinātiem elementiem rotāts dabīgais akmens un matētas sarkanas krāsas dekoratīvie ķieģeļi.
„Alfrēda nams” sastāv no diviem korpusiem ar plašu iekšpagalmu, kas savienoti ar greznu vestibilu.
Potenciālajiem nama iemītniekiem tiek piedāvāti 36 dzīvokļi platībā no 57 m² līdz 154 m², bet īpašajā Ziemassvētku akcijas laikā „Alfrēda namā” būs iespējams iegādāties atsevišķus dzīvokļus par īpaši pievilcīgu cenu – no 2000 EUR/ m².
Vairākos dzīvokļos, kas ir raksturīgi ar augstiem griestiem, saglabāti un atjaunoti vecie kamīni, ir izbūvēta kondicionēšanas sistēma. Mansarda studio tipa dzīvokļi izceļas ar īpaši augstiem griestiem un mūsdienīgu plānojumu.
Ēkas iemītniekiem pieejama Box-parking autostāvvieta, namā ir mūsdienīgs lifts, pieejamas noliktavas telpas.
„Līdzīgi kā latviešu mūzikas pasaulē nozīmīgajā operā „Baņuta”, kuras vadmotīvs ir cilvēka sapnis par laimi, šīs operas autora vārdā nosauktajā ielā esošais „Alfrēda nams” var kļūt par īstenojamu sapni ekonomiski aktīviem cilvēkiem ar ģimenēm, kuri novērtē gan centra namu vēsturisko šarmu, gan mūsdienīgas ērtības,” saka Baltic Sotheby’s International Realty pārdošanas konsultante Inese Zaķīte.
Vairāk informācijas par projektu „Alfrēda nams” šeit.
Resurss: RĪGAS BULVĀRU LOKĀ IEMIRDZAS ATJAUNOTAIS “ALFRĒDA NAMS”