Pirmskrīzes periodā, jeb tā saucamajos treknajos gados, attīstītāji uz pastāvīgā cenu kāpuma fona centās „izspiest” pēc iespējas vairāk no katra zemes gabala kvadrātmetra, uz kura tika īstenots kāds projekts. Tādēļ dzīvojamo platību projekti tika attīstīti, ņemot vērā maksimālo pieļaujamo apbūves normu. „Būvobjektiem ne vienmēr bija skaidrs ekonomiskais pamatojums ilgtermiņa perspektīvā,” norāda Vestards Rozenbergs.
Saskaņā ar viņa teikto šobrīd jauno projektu tirgū ir vērojama jauna tendence – katrs jaunais projekts ir paredzēts konkrētam galapatērētāju segmentam.
Tādējādi 2/3 projekta „Ģipša fabrika” (Ķīpsalā) pircēju ir ārvalstu pilsoņi. Viņiem patīk šī klusuma un miera oāze tiešā vecpilsētas tuvumā. Cita pircēju kategorija ir aktīva, lietišķa dzīvesveida piekritēji. Viņiem attīstītāji realizējuši projektus Antonijas ielā 11, Alberta ielā 1 un Vīlandes ielā 8.
Turklāt, samērā lielas pasaules sabiedrības daļas tiekšanās uz „ekostilu” veicināja arī projekta „Pērle” rašanos. Mazā Baltezera krastā izvietotais projekts piedāvā mūsdienīgu infrastruktūru un dzīves kvalitātes līmeni faktiski pie dabas krūts.
„Reizēm ir diezgan grūti izprast pircēju prasības. Ar šo faktu skaidrojama arī kāda cita jauno projektu attīstības tendence. Tagad kā vēl nekad ir pieprasīti profesionālu nekustamo īpašumu jomas speciālistu, kā arī jaunu projektu attīstīšanā pieredzējušu ekspertu pakalpojumi,” piebilst Vestards Rozenbergs.
No form available for this page.