“Kopējais Latvijā ienākošais naudas daudzums no TUA programmas ir n-tās reizes lielāks par to, kas tiek samaksāts par nekustamajiem īpašumiem. Tas tiešām varētu būt vairāk par miljardu. Lielākais ļaunums, ko nacionāļi tagad var nodarīt latviešu biznesam un Latvijai kopumā, ir likvidēt TUA programmu,” saka Andis Sīlis, arhitektu biroja “SZK un Partneri” vadītājs.

Ievērojamais arhitekts apraksta situāciju: “Ja paskatās uz to, ko mūsu birojs ir darījis pēdējo 10 gadu laikā, tad, izņemot projektu “Jaunie trīs brāļi”, kurā tika ieguldīta valsts nauda, un Latvijas Mākslas akadēmijas jauno piebūvi, kas tapa par ES līdzekļiem, tad viss pārējais mūsu darbs ir saistīts ar dzīvojamo apbūvi, jo valstij priekš arhitektūras naudas nav.”

“Pirms krīzes mēs bijām radījuši būvprojektus jaunām ēkām apmēram 100 000 m2 platībā. Krīzei sākoties, nerealizēti palika pieci lieli projekti, kam jau bija visi nepieciešamie saskaņojumi, visi “sarkanie” zīmogi. Mums toreiz apgrozījums kritās par 95%. Daudzi mazie arhitektu biroji vienkārši bankrotēja. Lielie kaut kā ar sakostiem zobiem izvilka. Mēs bijām 25 cilvēki, no kuriem 10 krīzes dēļ pārcēlās strādāt uz Rietumiem. Konkrēts piemērs – Latvijā par budžeta naudu labi izglītota arhitekte šobrīd relaksēti strādā Parīzē, izbauda garos pusdienu pārtraukumus un par to pašu darbu, ko mūsu birojā Latvijā, saņem tieši četras reizes vairāk. Atpakaļ viņa nebrauks nekad, jo Francijā var dzīvot skaisti un pilnvērtīgi.”

“Pateicoties tieši TUA programmas piesaistītajām investīcijām, mūsu darba apjoms beidzot ir pārsniedzis pirmskrīzes līmeni. Birojā strādā jau 30 cilvēki. Ja nebūtu TUA programmas, viņi jau sen būtu pārcēlušies strādāt uz Rietumiem ar visām savām ģimenēm vai dzīvotu uz pabalstiem,” saka Andis Sīlis.

TUA programmas ieguvumi

“Zinu, ka valsts kases ieņēmumi no TUA pārdošanas ir mazākā daļa no kopējā pozitīvā efekta. TUA investoru pasūtījumi dod darbu ne tikai mums, bet arī visiem projektos iesaistītajiem – logu un durvju ražotājiem, betona ražotājiem, dizaina priekšmetu tirgotājiem u.c. Lielākie ieguvēji ir tieši mazie latviešu uzņēmēji – galdnieki, amatnieki, arhitekti,” stāsta Andis Sīlis.

“Kad atvēra Vācijas darba tirgu, visi labie meistari nedēļas laikā pārcēlās uz turieni. Ja nozarei tagad atkal nogriezīs izaugsmes iespējas, tad labākie meistari, kas pa šiem gadiem apmācīti, izmantos pirmo iespēju, lai dotos prom. Tās 10 000 uzturēšanās atļaujas nav nekas pret 20, 30, 50 tūkstošiem, kas atstās Latviju. Un tieši nacionāļu nopelns būs tas, ka Latvijā turpināsies samazināties latviski runājošo skaits!” uzsver arhitekts.

Mīts par valsts apdraudējumu

“No tām aptuveni 10 000 pārdotajām uzturēšanās atļaujām, te reāli dzīvo kādas 500 krievu ģimenes, kas grib aizbēgt no Krievijas bardaka un ir izteikti anti-Putiniskas. Tā nacionāļu biedēšana ar Putina ietekmes aģentiem, kas te iefiltrējas, neatbilst tam, ko redzu ikdienā. Mūsu klienti ir pirmie, kas darīs visu, lai te nekad nebūtu tas vājprāts, no kā viņi nupat ir aizbēguši. Viņi ar savu naudu un kontaktiem cīnīsies pret jebkādiem Krievijas mēģinājumiem te iebrukt,” uzsver Andis Sīlis.

Arhitekts arī sniedz divus konkrētus piemērus, kas labi raksturo TUA pircējus no Krievijas.

Piemērs 1. “AirBaltic” ir daudzi tranzīta lidojumi, kuros cilvēki, kas neko nezina par Rīgu un Latviju, ir spiesti kādu laiku pavadīt lidostā. Cilvēks no Maskavas sēž tranzītā un ierauga Čira Amatciema reklāmu. Nākamreiz viņš speciāli atlido uz Rīgu, pirmo reizi apskata Latviju, aizbrauc pie Čira un nopērk 3 zemes gabalus. Pie reizes, viņš arī pamana, ka Latvija vispār ir tīri OK. Ēst var, dzīvot var, nodokļu sistēma pievilcīga. Viņš paskatās, ka ir pieejamas telpas muitas zonā, LIAA sniedz atbalstu. To visu viņš salīdzina ar Krieviju un izlemj – kāpēc man vajag to ārprātu ar Krievijas birokrātiju un kukuļiem? Viņš pārceļ savu biznesu uz Latviju un vēl iegūst “Made in EU” zīmi savai produkcijai.

Piemērs 2. Cilvēks no Krievijas nopērk māju Mežaparkā. Reālu graustu, kura restaurācijas darbos iegulda 3 miljonus. Pēc pusgada viņš jau nedaudz runā latviski, sieva iet uz latviešu valodas kursiem, arī bērniem skolā ir latviešu valodas stundas. Viņš ierauga žurnāla “Rīgas Laiks” krievu versiju un nolemj to atbalstīt finansiāli, jo nekad neko tik kvalitatīvu krievu valodā nav lasījis. Un gada laikā viņš ir kļuvis lojālāks Latvijai nekā liela daļa vietējo.

Jāizmanto mūsu atrašanās vieta

“Ja paskatās uz Latviju, tad derīgo izrakteņu mums nav, ražošanas nīkulīga, darbaspēka nepietiek. Izglītības sistēma ir jāreformē, tas varbūt dos augļus tikai pēc 10-15 gadiem. Taču mums ir ļoti izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis un valsts, kas ir pa pusei eiropeiska, pa pusei post-sovjetiska. Mums ir laba vieta kur dzīvot, klimats ir mērens, ceļi un satiksme laba, pilsētu var izstaigāt ar kājām. Arī TUA pircēji vēlas eiropeisku vidi. Lielākajai daļai TUA pircēju vispievilcīgākais ir tieši mūsu ģeogrāfiskais stāvoklis. Esam īsa lidojuma attālumā no visām reģiona metropolēm. Mani klienti no Maskavas vai Pēterburgas saka, ka biznesu tagad mierīgi var attālināti vadīt caur “Skype” vai datoru, tāpēc viņi var atļauties dzīvot šeit kopā ar ģimeni un turpināt vadīt savu biznesu Krievijā,” stāsta Andis Sīlis.

“Es esmu bijis gan Ķīnā, gan Indijā, gan Francijas betona mikrorajonos, kas pilni ar imigrantiem no Trešās pasaules valstīm. Man ir skaidrs, ka latviešu eiropeiski kristīgajām vērtībām daudz tuvāki ir krievi nekā musulmaņi. Būsim priecīgi par to, ka Rīgā vēl nav savācies viss Trešās pasaules imigrantu kokteilis,” savu viedokli pauž arhitekts.

Kurš īstenībā apdraud Latviju?

“Visvieglāk manipulēt ar iedzīvotājiem ir valstī, kurā visi ir nabagi – kurā nav darba, kurā nav naudas. Tad iedzīvotāji kļūst agresīvi pret svešajiem. Nacionāļi tagad manipulē ar savu vēlētāju emocijām. Protams, ka pagājušais gadsimts radīja traumas daudziem latviešiem un Latvijas ģimenēm, un ir saprotamas viņu bailes no visa, kas saistīts ar krieviem un krievisko. Taču jāsaprot, ka Latvija nekad nesasniegs ES labklājības līmeni. Naivas ir idejas, ka mēs vienā rāvienā kļūsim par Singapūru. Arī Eiropas struktūrfondu apgūšana mūs konkurētspējīgus nepadarīs. Šie attīstības scenāriji ir utopija. Arī ražošana šeit neattīstīsies, jo izglītotu darbinieku paliek aizvien mazāk. Investoriem ir ērtāk to rūpnīcu uzreiz celt Moldovā vai Baltkrievijā,” stāsta Andis Sīlis.

Tāpēc arhitekts aicina: “Ja valstī nāk iekšā liela nauda no Krievijas, tad ir stulbi to nepaņemt. No visiem Latvijas attīstības scenārijiem racionālākais ir tas, kas nesola nez kādus brīnumus. Liberālie, eiropeiski noskaņotie cilvēki parasti to saprot labāk, jo ir gudrāki par nacionāli konservatīvajiem. Taču lielāko ļaunumu Latvijai, un tieši latviešu tautai nodara tas, ka šeit nav iespēju normāli strādāt un pelnīt. Tāpēc nevajag spļaut akā, no kuras dzeram mēs visi.”

Resurss: ARHITEKTS ANDIS SĪLIS AICINA NACIONĀĻUS NESPĻAUT AKĀ, NO KURAS DZERAM MĒS VISI