Iespēja saņemt pagaidu uzturēšanās atļauju (PUA) apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi Latvijā ir izraisījusi interesi par premium klases objektiem trešo valstu pilsoņos. Taču ārvalstu pircēju atlases kritēriji ir ārkārtīgi selektīvi un ievērojami atšķiras. Vieniem tā ir iespēju atpūsties, citiem – nopelnīt. Šis jautājums plašāk tika apspriests seminārā, kuru saviem partneriem Krievijā, Baltkrievijā un Izraēlā rīkoja premium klases nekustamo īpašumu jomā strādājošais uzņēmums „Baltic Sotheby’s International Realty”.
„Izmaiņas Latvijas Republikas likumā „Par imigrāciju”, kas ļauj saņemt PUA apmaiņā pret nekustamā īpašuma pirkumu, patiešām palielināja ārzemnieku pieprasījumu pēc tā,” norāda uzņēmuma „Baltic Sotheby’s International Realty” līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs. Taču šīs izmaiņas, pēc viņa domām, izprovocēja daudzu jaunu nekustamā īpašuma uzņēmumu veidošanos. Šie uzņēmumi, kuriem nav nepieciešamās pieredzes un zināšanu, toties ir vēlme ātri nopelnīt, var kaitēt Latvijas tirgus profesionālo dalībnieku tēlam. „Tirgus ir mazs, un šobrīd tajā valda azarts, bet ļoti ātri var atklāties patiesā situācija,” piemetina V. Rozenbergs.
A/S „Padva un Partneri Baltija” valdes priekšsēdētājs Mihails Parinovs seminārā uzsvēra: „Latvijas iestāžu birokrātija ir pelnījusi aplausus. Skaidri PUA statusa piešķiršanas vai noraidīšanas kritēriji, subjektīvisma trūkums izvērtējot un, salīdzinot ar citām pasaules valstīm, „revolucionārais” moments – fakts, ka nav nepieciešams noteiktu laiku uzturēties Latvijas teritorijā (saskaņā ar pasaulē pieņemto praksi aptuveni 180 dienas gadā), savu darbiņu ir padarījuši. Nekustamā īpašuma iegāde Latvijā šobrīd ir visvienkāršākais un ātrākais veids, kā iegūt PUA. Šī procedūra aizņemt tikai dažus mēnešus un ilgākā šī procesa daļa ir nekustamā īpašuma izvēle.”
Saskaņā ar V. Rozenberga teikto uzņēmuma „Baltic Sotheby’s International Realty” rīcībā ir liela premium klases nekustamo īpašumu objektu bāze Rīgā, Jūrmalā un citās Latvijas pilsētās jebkura prasīga pircēja gaumei. Tā var būt unikāla „vieda” vasarnīca Jūrmalā, kur jauno tehnoloģiju jomā nav ne ko pielikt, ne atņemt, kluba ēka minūtes gājiena attālumā no Dzintaru koncertzāles vai vienīgais dzīvoklis Rīgā ar skatu uz Daugavas piekrasti, savu pazemes stāvvietu un Pētera I laika vīna pagrabu. „Mēs, izmantojot īpašas darba un pārdošanas metodes, mērķtiecīgi cenšamies sašaurināt izvēles objektu sarakstu un potenciālajiem pircējiem piedāvājam tieši viņu dzīves stilam piemērotu nekustamo īpašumu,” norāda V. Rozenbergs.
„Krievijas pircējs nāk pie mums jau sagatavojies,” savā pieredzēs dalās Maskavas nekustamo īpašumu aģentūras „EuroLot” pārstāve Jūlija. „Šeit sava loma ir Latvijas būvnieku reklāmas aktivitātei. Pēdējā laikā pieprasījums pēc nekustamā īpašuma Latvijā ir pieaudzis pusotru reizi. Galvenokārt interesējas par savrupmājām Jūrmalā līdz 1 miljona eiro vērtībā un dzīvokļiem Vecrīgā – līdz 200 000 eiro vērtībā. 70% pircēju ir cilvēki pēc 50, kuriem rūp sava veselība. Pārējie ir 30 – 35 gadu veci cilvēki ar ģimeni, bērniem, kuri interesējas par iespēju iegūt izglītību Eiropā, taču par mazāku naudas summu.”
Pēc semināra dalībnieku domām, Krievijas pārstāvjus interesē objekti dzīvošanai, savukārt Izraēlas pilsoņus – tikai objekti, kuros ieguldīt investīcijas. Kā norādīja kāds pasākuma dalībnieks, ja nekustamā īpašuma uzņēmējam ir skaidrs biznesa plāns, kas paredz 11 – 12% faktisko peļņu gadā, tad nekustamo īpašumu iegāde Latvijā no Izraēlas investoru puses ir garantēta.