Ārvalstu pilsoņi joprojām aktīvi interesējas par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā, un viens no veicinošajiem faktoriem ir iespēja iegūt pagaidu uzturēšanās atļauju (PUA). Saskaņā ar Latvijas ekspertu prognozēm šī gada beigās darījumu skaits ar mērķi iegūt PUA Latvijā pārsniegs 3000 – vairāk nekā 600 milj. eiro apmērā. Krievijas nekustamā īpašuma nozares profesionāļi pieļauj, ka šādas līdzpilsoņu veiktās investīcijas jau ir sasniegušas augstāko punktu un ir nostabilizējušās. Vienlaikus, ārvalstnieki joprojām Latviju uzskata par dzīvošanai piemērotāko Baltijas valsti. Par to Latvijas un ārvalstu nekustamā īpašuma nozares speciālisti runāja seminārā, kuru organizēja uzņēmums Baltic Sotheby’s International Realty, kas 2013. gada pavasarī atzīmē savas darbības Baltijas reģionā 3 gadu jubileju.
Šo semināru uzņēmums Baltic Sotheby’s International Realty rīkoja otro gadu pēc kārtas. Šī pasākuma mērķis ir noskaidrot, kam ārvalstu pircēji dod priekšroku, iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā. „Šobrīd premium klases nekustamā īpašuma tirgus ir aktīvs. Tādēļ mums ir ļoti svarīgi noskaidrot patērētāju vajadzības,” norāda uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs.
„Darījumu skaits ar mērķi iegūt PUA pastāvīgi pieaug – no 79 darījumiem 2010. gadā līdz 1012 pagājušogad. Saskaņā ar mūsu aptuvenajām prognozēm darījumu kopskaits 2013. gadā var sasniegt 1300, sastādot apmēram 252 milj. eiro. Savukārt laika posmā no 2010. gada jūlija, kad stājās spēkā izmaiņas Imigrācijas likumā, līdz 2013. gada beigām – 3060 un attiecīgi 613 milj. eiro apmērā,” stāsta juridiskā biroja АО Padva un Partneri Baltija(Rīga, Latvija) juriste un valdes locekle Liene Klementjeva. Saskaņā ar viņas teikto, uz 2013. gada maiju Latvijā bija noslēgti 2115 darījumi, tostarp 1178 ar nekustamo īpašumu Rīgā, 671 – Jūrmalā un 266 – citos Latvijas reģionos.
Uz 2013. gada maiju bija iesniegti 6249 pieteikumi, lai saņemtu uzturēšanās atļaujas. Uzturēšanās atļauju pretendentu sastāvs pēc pilsonības ir šāds: Krievija – 4573, Ukraina – 489, Kazahstāna – 331, Baltkrievija – 158, Ķīna – 206, citas NVS valstis – 358, citas valstis – 134.
Saskaņā ar V. Rozenberga teikto, šī pasākuma laikā ārvalstu partneri kārtējo reizi norādīja uz Latvijas imigrācijas programmas priekšrocībām salīdzinājumā ar, piemēram, Spānijas programmu. Viņi runāja arī par Baltijas pērles – Jūrmalas unikālo klimatu. „Trešdaļu jeb 32% pieteikumu iesnieguši klienti, kuri vēlas iegādāties nekustamo īpašumu par cenu virs 200 – 350 tūkstošiem eiro lielākoties Rīgā un Jūrmalā,” komentē uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs.
„Interesanta ir mūsu lietuviešu un igauņu partneru pieredze darbā ar pircējiem no NVS. Piemēram, premiumklases nekustamais īpašums, kurš atrodas kūrortpilsētās Druskininki un Palanga, ir ļoti populārs Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņu vidū. Pirmajā gadījumā viņus piesaista attīstītā infrastruktūra ar daudzajām atpūtas iespējām un ilggadējās ārstniecisko sanatoriju tradīcijas, otrajā – ārkārtīgi ērtā aviosatiksme starp Maskavu un Lietuvas kūrortpilsētu,” stāsta Baltic Sotheby’s International Realty līdzīpašniece Ilze Mazurenko. „Turpretim Igauniju ārzemnieki uzskata par valsti, kura ir vairāk piemērota biznesam. Mūsu kolēģi atzina, ka Igaunijas ministrijās ir mazāk birokrātijas, nodokļu dienesta mājaslapa ir pieejama krievu valodā, bankā dokumentus izskatīšanai pieņem arī krievu valodā. Turklāt tādu investīciju projektu kā viesnīcu līdz 10 milj. eiro vērtībā Tallinā ir palicis maz, tādēļ ārzemnieki vērš savus skatienus uz līdzīgiem objektiem Rīgā.”
Semināra ietvaros dalībniekiem vienlaikus bija iespēja arī iepazīties ar premium klases nekustamā īpašuma objektiem Rīgā un Jūrmalā. Viesi atzina, ka visiem apskatītajiem projektiem ir raksturīga daudzveidība, kvalitāte un ekskluzivitāte, kas dod iespēju pircējiem no Krievijas un citām valstīm izvēlēties savam dzīves stilam piemērotāko vietu un objektu.
No form available for this page.
Resurss: KRIEVIJAS PILSOŅU INTERESE PAR NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA IEGĀDI LATVIJĀ IR NOSTABILIZĒJUSIES