Mežaparks, kur nāsis patīkami kutina skuju smarža un šķiet, gaiss smaržo citādi, nekā pārējā pilsētā, jau kopš tā pirmsākumiem ir bijis īpašs rajons Rīgas apkaimju kartē. Tā ir vieta, pār kuru laikam nav varas, tā par Mežaparku saka ekskluzīvo nekustamo īpašumu kompānijas «Baltic Sotheby’s International Realty» pārdošanas konsultante Ingrīda Pīlādze. Vaicājām ekspertei, kā šī zaļā un vēstures bagātā apkaime mainījusies gadu laikā? Vai ir izdevies saglabāt tās identitāti un kāds ir nekustamo īpašumu piedāvājums šajā rajonā?
Mežaparka unikālie vaibsti Rīgas pilsētas sejā sāka iezīmēties 19. un 20. gadsimta mijā, apkaimei kļūstot par pirmo arhitektūras projektu cara laika Krievijā, kur īstenota tolaik Eiropā populārā dārzu pilsētas ideja. Toreiz Rīgas Dome nolēma izdalīt palielu zemes gabalu pie Ķīšezera, kur vienu tā daļu tika plānots veidot kā atpūtas vietu rīdziniekiem, bet otru – nomāt villu un vasarnīcu būvniecībai. Ingrīda Pīlādze, “Baltic Sotheby`s International Realty”pārdošanas konsultante to nodēvē par savdabīgu 20.gadsimta sākuma eksperimentu – mēģinājumu pilsētai paredzētajā teritorijā veidot ar dabu un indivīda interesēm saskaņotu humānu mājokli.
Oficiāli Mežaparka apkaimes vēsture sākas 1901.gadā, kad Rīgas Dome pieņēma galīgo lēmumu par villu apbūves sākumu. Jau tā pirmsākumos apkārtnes labiekārtošanas un īpašumu būvniecības noteikumi bija strikti – namus vajadzēja uzcelt noteiktā laikā, tāpat prasībās bija definēti attālumi starp mājām, gruntsgabalu izvietojums, ēku augstums un izskats (ārēji tām bija jāatgādina vasarnīcas), proporcija attiecībā pret zemes gabalu un vēl daudzi citi specifiski lielumi, lai jaunajā pilsētas teritorijā veidotos vienots, ieturēts ansamblis. Paralēli notika arī paša rajona labiekārtošana – tika iezīmēta Zooloģiskā dārza teritorija, ieliktas sliedes tramvajam, uzbūvēta Rīgā pirmā šoseja (tagadējais Kokneses prospekts), kā arī izveidoti celiņi pastaigām un izjādēm, kas, starp citu, ir saglabājušies un tiek izmantoti vēl šobaltdien.
Baltic Sotheby`s International Realty pārstāve norāda, ka Mežaparku skāris it viss, kas ierakstīts arī Latvijas vēsturē. Tam pāri gājuši abi pasaules kari, izsūtīšanas, emigrācijas, tomēr par spīti visiem laika vējiem Mežaparks ir saglabājis savu identitāti un joprojām sastāv no nelielām mājām – privātiem īpašumiem un ēkām ar dažiem dzīvokļiem tajās. Turklāt, to tikpat kā nenomāc PSRS smagais arhitektūras mantojums, ar ko lepoties var vien retais Rīgas nostūris. Mūsdienās tas kļuvis par valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekli ar starp priedēm saceltām piemīlīgām savrupmājām.
Mājvieta inteliģencei
Mežaparka apbūve noritēja visai strauji, 20.gadsimta 30.gados dzīvojamo māju skaitam sasniedzot jau aptuveni četrus simtus. Turklāt, tolaik gandrīz katrā no šīm ēkām mitusi kāda ģimene vai cilvēks, kura mūža devums ir bijis ieguldījums tā laika Latvijas un sabiedrības attīstībā. Mežaparka sabiedrību veidoja inteliģence – rakstnieki, dzejnieki, ārsti, mākslas un kultūras pārstāvji, arhitekti, rūpnieki un daudzi citi elites pārstāvji. Līdzīga tendence vērojama arī mūsdienās. “Tuvu pilsētas centram esošā Mežaparka iemītnieki un tie, kas vēlas šeit dzīvot, ir cilvēki, kas novērtē apkaimes zaļo, ekoloģisko vidi, kā arī mieru un balansu, ko tā ienes dzīvē. Tie ir vietējie iedzīvotāji, nobriedušas un izglītotas personības, kas apzinās savu esību, savas tautas vēsturi, un dzīvē gan ienākumu, gan prāta, gan varēšanas ziņā jau ir kaut ko sasniegušas. Tie ir ģimeniski un inteliģenti cilvēki, kuriem ir pienācis laiks uzlabot savas dzīves kvalitāti un izrauties no pilsētas centra burzmas, jo dzīvē ir parādījušās citas vērtības,” I. Pīlādze ieskicē Mežaparka iedzīvotāju un potenciālo īpašumu pircēju profilu.
Vēsturisko īpašumu gūstā
Laikam ejot, nemainīgi palikuši arī Mežaparka trendi – tie ir sakopti īpašumi skaistā teritorijā ar kokiem, ar izsmalcinātām, vēsturiskām mājām. Ja ēka ir restaurēta, tam jābūt darītam ar cieņu. Pieprasītākais nekustamo īpašumu produkts nemainīgi ir neremontētas mājas vai villas, kuras to jaunie īpašnieki, protams, ievērojot visas prasības, vēlas pārveidot pēc saviem ieskatiem. Pieprasītākie īpašumi ir cenu kategorijā no 350 līdz 500 tūkstošiem eiro. Potenciālie pircēji visbiežāk vēlas iegādāties līdz 2000 kvadrātmetriem lielu zemes gabalu, savukārt mājai uz tā ir jābūt līdz 300 kvadrātmetrus plašai. Tiesa, piedāvājums šajā kategorijā ir neliels. Turklāt, tas, kas ir pieejams, rekonstruēts tā, kā īpašuma saimnieks to uzskatījis par labāko iespējamo variantu, kas savukārt nereti nav pieņemami tiem, kuri pēc īpašuma lūkojas šobrīd.
“90.gadu sākumā, kad Latvijā norisinājās denacionalizācijas process, daudzas ģimenes, kas atguva īpašumus, tos pēc tam pārdeva. Tie, kuri tolaik īpašumus iegādājās, tajos arī ieguldīja, mainot stāvvadus, pārsegumus, savedot kārtībā fasādes un visādi citādi renovējot. Šobrīd ir pienācis laiks, kad šie 90.gados veidotie īpašumi ir nonākuši tirgū, taču 70% gadījumu to cenas ir pārvērtētas, jo tie, kas šajos īpašumos ieguldījuši, nespēj adekvāti tos novērtēt. Un, vai maz ir iespējams novērtēt mājas, kur paaudžu paaudzēs radītas vissiltākās un gaišākās atmiņas?” retoriski vaicā I. Pīlādze, kura skaidro, ka šī iemesla dēļ bieži vien ir disonanse starp pārdevēja ekspektācijām un to, ko bez parka, vides un visa pārējā, ko piedāvā pats Mežaparks, sagaida pircējs.
Tāpat ne kurš katrs ir gatavs ieguldīt un nodarboties ar vēsturiskajiem īpašumiem. “Pieprasījums ir, taču nereti aizbraucot līdz Mežaparkam un saprotot, kāds ir patiesais ieguldījums, daudzi atsakās no domas par vēsturiska īpašuma atjaunošanu un tā vietā izvēlas dzīvot citur, kādā jaunākā un funkcionālākā mājā,” novērojusi I. Pīlādze. Viņa piebilst, ka tiem, kuri vēlas dzīvot šajā zaļajā un prestižajā rajonā, Mežaparks jāpieņem tāds, kāds tas ir.
Kur pagātne sastop mūsdienas
Mežaparkam ir savs īpašais šarms, kam līdzvērtīgu pilsētā neatrast. Staigājot pa tā senlaicīgajām, sakoptajām ieliņām, uz brīdi apstājas laiks un rodas sajūta, ka esi atgriezies pagātnē. Šī īpašā aura un apkaimes prestižs saista daudzu potenciālo īpašumu pircēju uzmanību, taču dažādo noteikumu, kā arī ierobežotā piedāvājuma dēļ, ne visiem gribētājiem izdodas piepildīt sapni par dzīvošanu šajā vēsturiskajā rajonā. Piemēram, apbūves zemju segmentā piedāvājuma tikpat kā nav. Un, pat ja kāds neapbūvēts zemes gabals vēl ir pieejams, tā jaunajam īpašniekam ir jāraugās, kādā statusā tas ir, cik blīvi apaudzis ar priedēm un citiem kokiem, vai iecerētā ēka konceptuāli iekļausies kopējā ainā, kā arī stingri jāievēro visi apbūves noteikumi.
Vēl viens variants ir iegādāties labā vietā esošu zemes gabalu, bet tad jārēķinās, ka uz tā, visticamāk, būs kāds arhitektūras piemineklis vai arhitektoniski vērtīga būve. “Svarīgs produkts tirgū ir arī jau uzbūvētās un dzīvošanai gatavās ēkas. Tā kā arī Mežaparkā, gluži kā premium segmentā kopumā, īpašumu cenas šī gada laikā ir samazinājušās līdz pat 20%, laba, prasībām atbilstoša un dzīvošanai gatava māja šajā apkaimē šobrīd maksā apmēram no 800, 900 tūkstošiem eiro. Tiesa, tas neattiecas uz villām pie ezera – tur īpašumu cenas būs vēl augstākas,” stāsta “Baltic Sotheby`s International Realty” pārdošanas konsultante.
Mežaparks – tas ir vairāk nekā 100 gadus sens un unikāls stāsts ar vidi un parkiem, ko vairs neizraut no pilsētas vaibstiem. Turklāt, šobrīd tam top turpinājums – projekts “Mežaparka Rezidences”, kas dos iespēju šajā gandrīz vai maģiskajā apkaimē uzsākt dzīvi arī tiem, kuri nespēj vai nav gatavi uzturēt Mežaparka vēsturisko fonu.
“Mežaparka Rezidencēs”, kas stiepjas no Kokneses prospekta līdz pat Gustava Zemgala gatvei, klienti varēs iegādāties zināmu, augstas klases arhitektu projektētas savrupmājas, rindu mājas un dzīvokļus, kā arī apbūves zemes gabalus 1200 līdz 2500 kvadrātmetru platībā, kas paredzēti privātmāju celtniecībai. 31 hektāru plašais projekts, kas piedāvās lokālu infrastruktūru – tā ir iespēja tiem, kuri grib dzīvot Mežaparkā vai tuvu tam, būvēt kaut ko jaunu, mūsdienīgu un savām vēlmēm atbilstošu (protams, kopējā koncepta ietvaros). “Šajā jaunajā Mežaparka daļā ģimenes varēs iegādāties mazākus zemes gabalus, kuru apbūvi īpaši neierobežos vēsturiskās vērtības. Šeit jaunā, dinamiskā vidē būs iespējams ielikt arī savas idejas,” nākotnes ainu iezīmē I. Pīlādze.
Piedāvājam iepazīties ar šobrīd aktuālākajiem un interesantākajiem nekustamā īpašuma piedāvājumiem Mežaparkā:
Savrupmāja ar ainavisku skatu uz Ķīšezeru
Vienģimenes divstāvu dzīvojamā māja “Villa Jürgen”, kas atrodas Ezermalas ielā, tapusi pašos Mežaparka pirmsākumos – 1903. gadā. Pēc Berlīnes arhitekta Alberta Gīzekes skicēm un arhitekta Rūdolfa Filipa Donberga projekta veidotā ēka, kas sastāv no sešām istabām, izceļas ar pārdomātu plānojumu. Ekskluzīvā villa iekļaujas priežu ieskautā pakalnā, un no tās paveras ainavisks skats uz Ķīšezeru.
Privātmāja pašā Mežaparka sirdī
Trīsstāvu renovētā mūra māja atrodas Meža prospektā – Mežaparka pašā sirdī pretī Rīgas Zoodārzam. Īpašumā ar vēsturisku kamīnu un iespēju izbūvēt pirti plašajā pieguļošajā teritorijā ir tikko pabeigti iekštelpu un ēkas remontdarbi: ierīkota jauna virtuve, izgatavotas jaunas durvis, logi, ieklātas kvalitatīvas koka grīdas, atjaunots jumts un fasāde, kā arī balkoni un piemājas terase.
Īpašums ar izsmalcinātu un mājīgu interjeru
Slaveno Rīgas vēsturisko objektu autora Paula Mandelštama projektēts funkcionālisma arhitektūras stila īpašums Mežaparka vēsturiskajā daļā. 1932. gadā uzcelto un 2014. gadā renovēto 404 kvadrātmetrus plašo māju ar verandu raksturo funkcionalitāte, ērtības un izsmalcināts interjers katrā telpā. Dabas ielokā ieskausts, tas priecēs ar krāšņu zaļumu aiz loga.
Sadarbībā ar City24.lv.