Augustīnes Dārzs-stilīgais Grīziņkalns

Piedāvājumā dzīvoklis galvenajā ēkā,otrajā stāvā ,3 istabu ar kopējo platību 44 m2 .Dzīvoklis ir pilnībā aprīkots un tiek pārdots ar visām mēbelēm

Augustīnes dārzs kā vienots ēku ansamblis tika izveidots 2024. gadā pēc arhitektu biroja Sampling projekta. Tā vizītkarte ir arhitekta Aleksandra Vanaga 1907. gadā nacionālā romantisma stilā projektētais īres nams, kura fasādi joprojām rotā tautisko rakstu iedvesmotas dekoratīvas detaļas. Ēka tās renovācijas laikā atguvusi savu sākotnējo tēlu – raupji teksturētais smilškrāsas apmetums harmonizē ar tumšsarkano jumta toni, un dekoratīvos reljefus tumšajā diennakts laikā izceļ elegants fasādes apgaismojums. Velvēm segtā izgaismotā vārtrūme ved tālāk pagalmā, kur atjaunotās darbnīcu ēkas pārplānotas par dzīvokļiem un divstāvu pilsētas tipa mājokļiem. Arhitekti bijušo rūpniecības apbūvi iecerējuši interpretēt laikmetīgas arhitektūras valodā, sekojot šobrīd pasaulē aktuālajai pielāgotās atkārtotās izmantošanas (adaptive reuse) tendencei.

Projekts sevī ietver 3 ēkas. Kopā sastāv no 34 dzīvokļiem

Katrs Augustines dārza telpas kvadrātmetrs ir rūpīgi pārdomāts, lai radītu estētisku un funkcionālu vidi. Interjeros dominē dabīgi materiāli un neitrālas krāsu paletes, kas veicina mieru un koncentrēšanos. Augstie griesti un plašie logi nodrošina bagātīgu dabisko apgaismojumu, radot gaišas un iedvesmojošas telpas. Kvalitatīvi apdares materiāli, tādi kā ozolkoka parkets, akmens masas flīzes un premium klases santehnika no 'Villeroy & Boch' un 'Hansgrohe', garantē ilgmūžību un komfortu. Papildu tam, telpas ir aprīkotas ar viedajām tehnoloģijām, kas ļauj pielāgot apgaismojumu, temperatūru un drošības sistēmas atbilstoši individuālām vēlmēm.

Augustīnes dārzs ir saņēmis balvas gan Latvijas mērogā, gan arī šobrīd ir divas starptautiskas nominācijas, kas tieši attiecas uz projektiem par atkārtotu atjaunošanu. Latvijas arhitektu savienības (LAS) balva 2025 pienākas arhitektu birojam Sampling no Beļģijas. Kvartāla iekšpagalms ir pārtapis par mūsdienīgu pilsētas dārzu, kura postindustriālā estētika atspoguļo adaptīvās atjaunošanas koncepciju — saglabāt un pielāgot jaunai lietošanai ikvienu būvi neatkarīgi no tās sākotnējās arhitektoniskās vērtības.