Tuvums ar galvaspilsētu, zaļā vide un sakārtotā infrastruktūra jau ilgstoši ļauj ierindot Mārupi starp populārākajiem Pierīgas apvidiem jaunas dzīves vietas kārotājiem. Iespējas izvēlēties sev piemērotu mājvietu, sākot no savrupnamiem ar plašu pieguļošo dārza zonu līdz pat dzīvokļiem jaunos projektos, novērtē arvien vairāk jauno ģimeņu, ļaujot novadam kļūt par vienu no straujāk augošajiem valstī.
Mārupes mājokļu tirgū (dzīvokļi, privātmājas un zeme) pērn novērota stabila, dinamiska attīstība: darījumu skaits nedaudz audzis, salīdzinot ar 2016. gadu (459 darījumi pērn, 450 – 2016.g.), bet tirgus kopējais apgrozījums palielinājies par aptuveni diviem miljoniem eiro, sasniedzot 41.4 milj. eiro apjomu (5.35% pieaugums), kas apliecina šī tirgus briedumu un veselīgu attīstību.
Dizaina privātmāja Bieriņos
Ar Mārupes priekšrocībām mājokļu tirgū un dinamiku iepazīstina Evita Pudane, Baltic Sotheby’s International Realty pārdošanas un īres konsultante.
Mārupes novada simbolikā – četrlapu āboliņa sirds formā (zaļā un sudraba krāsā) – ietvertā nozīme apliecina arī novada iedzīvotāju dzīves vietas izvēli. Četrlapu āboliņa atrašana nesot veiksmi, jo tas dabā ir reti sastopams: arī mājvieta Mārupē ir veiksmīgs dzīvesvietas „atradums” ar mājas sajūtu un ir vieta, kurā gribas atgriezties, kurā ir zaļa daba, kurā valda miers un harmonija, pārticība un laime.
Mārupes novada vēsture iestiepjas dziļi vēsturē: šajā lauku teritorijā jau 15.gadsimtā mājvietu rada pirmie novada iedzīvotāji – brīvzemnieki. Pirms Otrā pasaules kara Mārupes pagasts bija mazākais, bet visblīvāk apdzīvotais Rīgas apriņķī; arī mūsdienās tā ir viens no populārākajām dzīves vietām Rīgas tuvumā un ir viena no tām Pierīgas teritorijām, kurās notiek strauja dzīvojamo un darījumu teritoriju apbūve, saglabājoties arī plašām un zaļām lauku ainavām.
Mārupes novads 10391,3 ha zemes platībā atrodas mežiem un purviem bagātajā Pierīgas lauku teritorijā, Latvijas lielākās upes, Daugavas kreisajā krastā. Tas robežojas ar Rīgas pilsētu, Olaines un Babītes novadiem, un novadu šķērso trīs mazupītes – Mārupīte (no tās radies novada nosaukums), Neriņa un Dzilnupīte. Mārupes novada administratīvajā teritorijā atrodas pieci ciemi: Mārupe, Jaunmārupe, Skulte, Tīraine un Vētras, kuros dzīvo 80% novada iedzīvotāju. Pēdējā desmitgadē robežas starp ciemiem, īpaši starp Mārupi un Tīraini, samazinās un daudzviet, arī ārpus apdzīvotām vietām, veidojas blīva dzīvojamā un darījumu objektu apbūve. Pašvaldības prasības un noteikumi sekmē to, lai iedzīvotājiem nodrošinātu komfortablu dzīves vidi: realizējot projektus, noteikti jāatstāj noteiktu teritoriju publiskai ārtelpai un zaļajai zonai, ir striktas prasības ceļu, ielu un infrastruktūras izbūvei, kā arī, salīdzinot ar citām pašvaldībām, ir diezgan lielas minimālās zemes vienības platības, privātmāju apbūvē radot plašuma un zaļas vides iespējamību.
Pēdējo gadu laikā Mārupē tapuši un tiek celti vairāki daudzdzīvokļu māju kompleksi un ciemati, realizēti simtiem individuālo projektu. Līdz ar intensīvo Mārupes izaugsmi un paplašināšanos, novadā strauji palielinājies iedzīvotāju, īpaši jauno ģimeņu, skaits, ierindojot Mārupes novadu starp straujāk augošajām pašvaldībām valstī ar vienu no augstākajiem dzimstības rādītājiem. Ik gadu iedzīvotāju skaits šeit palielinās par apmēram 500 cilvēkiem, un 2018.gada 1.janvārī Mārupes novadā bija deklarējušies 21 177 iedzīvotāji, daudzi no tiem ir ekonomiski aktīvi iedzīvotāji: uzņēmīgi jauni cilvēki ar augstiem ienākumiem. Radot Mārupi par pievilcīgu dzīvesvietu, novads savus iedzīvotājus atbalsta ar dažādām nodokļu atlaidēm; šeit dzīvo arī daudz ģimeņu, kurās ir trīs un vairāk bērnu, kas apliecina, ka tās Mārupē jūtas stabili un pārliecināti par savu nākotni.
Jau ilgstoši pašvaldības galvenā prioritāte ir bērni, jaunieši un izglītības joma, ko novērtē jaunās mārupiešu ģimenes. Mārupes novadā ir septiņas pašvaldības izglītības iestādes, kā arī mūzikas un mākslas skola, kultūras un sporta dzīvē iesaistīti vairāki simti bērnu un jauniešu. Tikko pabeigta Jaunmārupes pamatskolas futbola laukuma rekonstrukcija. Pašvaldība uzsākusi darbu pie plaša sporta un atpūtas parka izveides Tīrainē, tiek rekonstruēts sporta laukums pie Mārupes vidusskolas un arī pati skola tiks uzlabota.
Ģimenēm ir arī plašas izklaides iespējas ne vien vietējo uzņēmēju piedāvātajos pakalpojumos, bet arī tradicionālajos novada pasākumos: gadatirgos, Uzņēmēju dienās, ikgadējos Bērnu un jauniešu svētkos un Līgo svētkos, kas tiek svinēti ar plašu vērienu. Savukārt aktīva dzīvesveida piekritējiem ir pieejams plašs aktivitāšu klāsts: dažādi sporta kompleksi (t.sk. nesen atklāts jauns tenisa komplekss Lielās un Vārpu ielas krustojumā, novadā ir jauna hokeja halle, pašvaldība ir uzsākusi arī sarunas par baseina būvniecību), bezmaksas sporta laukums Gerberu ielā (galda teniss, basketbols, trenažieri, slidotava), BMX trase, veloceliņš gar Mārupīti, Wake parks Jaunmārupē, zirgu izjādes u.c., kā arī aktīvi darbojas pašdarbības kolektīvi.
Novadā ir attīstīta visa veida infrastruktūra: ceļi tiek uzturēti labā stāvoklī, līdz 2022. gadam paredzēts pabeigt vērienīgu, par ES fondu naudu realizētu, projektu, lai visās novada apdzīvotajās vietās, kam ir ciema statuss, būtu 100% pieejami centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi. Pēc novada galvenās – Daugavas ielas – rekonstrukcijas tā būs spējīga absorbēt auto plūsmu uz Mārupi un noregulēs satiksmi pie Rimi un Maxima lielveikaliem.
Mārupes iedzīvotāji šo vietu izvēlas ne tikai zaļās vides un attīstītās infrastruktūras dēļ, bet arī tādēļ, ka tā ir tuvu Rīgai: līdz galvaspilsētas centram var nokļūt aptuveni 20 minūšu laikā, ir ērts sabiedriskais transports, tāpat parocīgi sasniedzamas citas tuvējās apkaimes, piemēram, Jūrmala, vai arī tuvējie tirdzniecības centri, piemēram, Spice, kā arī lidosta, kas devusi ideju novada sauklim jeb vadmotīvam: „Mārupes novads – labvēlīgam lidojumam teicama starta vieta!”.
Novadā ir arī ir plašas pakalpojumu iespējas: līdztekus lielveikaliem darbojas arī daudzi mazāki, dažādu pakalpojumi sniedzēji (frizētavas un skaistumkopšanas saloni, fitnesa centri, dārzkopības, sabiedriskās ēdināšanas vietas un arī augsta līmeņa restorāni, vietējo labumu tirdziņi utt.).
Novada dinamisko izaugsmi novērtē ne tikai tās iedzīvotāji, bet arī uzņēmēji. Mārupes novads ticis atzīts par investīcijām un biznesam labvēlīgāko novadu valstī, to apliecina arī pozitīva reģistrēto uzņēmumu pieauguma dinamika: šeit ir viena no straujākajām jauno uzņēmumu reģistrācijas aktivitātēm valstī. Analizējot Latvijas novadus ar augstākajiem un zemākajiem attīstības līmeņa rādītājiem, Mārupes novads 110 valsts novadu vidū ir ieņēmis pirmo pozīciju, kas apliecina, ka novada attīstība ir norisinājusies straujāk nekā vidēji Latvijā.
Pašvaldība par turpmāko gadu prioritāti saka tā: „Mārupē vēl ir daudz vietas jaunām, enerģiskām ģimenēm, kas vēlas dzīvot skaistā, sakoptā Pierīgas novadā. Mārupes novads ir veidojams kā konkurētspējīgs spēcīgs novads tiešā valsts galvaspilsētas tuvumā, kurā sabalansēti tiek nodrošināta kvalitatīva dzīves vide iedzīvotājiem, radītas neierobežotas iespējas uzņēmējdarbības attīstībai, kur tiek cienītas novada tradīcijas un godāti sasniegumi, tiek saglabātas un koptas dabas vērtības.”
Premium īpašumu tirgus Mārupes novadā – neliels, bet ar izaugsmes potenciālu
Mārupes mājokļu tirgū 2017. gadā vērojama stabila attīstības dinamika pret iepriekšējo gadu gan tirgus aktivitātē, gan darījumu kopējā vērtībā. Baltic Sotheby’s International Realty apkopotos datus par darījumiem ar dzīvokļiem, privātmājām un zemi Mārupes novadā un Rīgas novada Bieriņos un Ozolciemā komentē uzņēmuma pārdošanas un īres konsultante Evita Pudane. Speciāliste piebilst, ka tika analizēti nekustamā īpašuma darījumi ar vērtību no 10 tūkst. eiro, sevišķi izceļot premium darījumus (virs 150 000 eiro dzīvokļiem un virs 350 000 eiro privātmājām).
Darījumu skaits pērn saglabājies iepriekšējā gada līmenī ar nelielu pieaugumu: no 450 darījumiem 2016. gadā līdz 459 darījumiem 2017. gadā, bet tirgus kopējais apgrozījums 2017. gadā palielinājās par aptuveni 2 miljoniem eiro līdz 41.4 miljoniem EUR (5.35% pieaugums), norādot uz tirgus briedumu un veselīgu attīstību. Mārupes novada augstākā komforta līmeņa jeb premium nekustamā īpašumu tirgus veido nelielu daļu no kopējā apgrozījuma: pēdējos divos gados bijuši vien divi darījumi premium privātmāju segmentā un 15 darījumi dzīvokļu segmentā, norāda Evita Pudane.
Arī Mārupes novada dzīvokļu tirgū novērota stabila dinamika, līdzīgu aktivitāti Baltic Sotheby’s International Realty pārdošanas un īres konsultante paredz arī šogad. 2017. gadā darījumu skaits dzīvokļu tirgū saglabājās iepriekšējā gada līmenī: pieaugums bija vien par četriem darījumiem līdz 164 pārdotiem dzīvokļu īpašumiem, iegādāto īpašumu kopējai vērtībai pieaugot līdz 13 milj. eiro (3 % jeb 400 000 eiro pieaugums pret iepriekšējo gadu). Dzīvokļu tirgus Mārupē gada laikā attīstījies vienmērīgi: apgrozījumu veido liels darījumu skaits salīdzinoši līdzīgās cenās. Vidējā dzīvokļu darījuma vērtība pieaugusi par 1.7%, sasniedzot 79 350 eiro. Vairāk nekā 80% no 2017. gadā Mārupē iegādātajiem dzīvokļiem ir bijuši vērtībā no 50 000 līdz 150 000 eiro. Šajā cenu līmenī vērojams izteikts apgrozījuma un kvadrātmetra cenas pieaugums.
Dzīvokļu darījumu kopsumma pērn palielinājās par 8.2% līdz 10.8 milj. eiro, bet kvadrātmetra cena par 7.3% līdz 1150 EUR/m2. Mārupes dzīvokļu tirgū kopumā vidējās kvadrātmetra cenas svārstība pēdējo divu gadu laikā bijusi samērā neliela – ar mērenu pieaugumu 2017. gada otrajā pusē. Gada vidējā kvadrātmetra cena bija 1000 EUR/m2 (no 925 eiro 2016. gadā).
Mārupes premium dzīvokļu tirgus ir izteikti mazs: 2016. un 2017. gadā iegādāti vien attiecīgi 9 un 6 dzīvokļi vērtībā virs 150 000 eiro. Šajā cenu līmenī apgrozījums samazinājies no 1.6 milj. eiro 2016. gadā līdz 1.1 milj. eiro pērn, savukārt gada vidējā kvadrātmetra cena attiecīgi pieaugusi no 950 eiro līdz 1000 EUR. Baltic Sotheby’s International Realty speciāliste norāda, ka šajā – premium – cenu līmenī cena par kvadrātmetru ir zemāka nekā pieejamiem dzīvokļiem tāpēc, ka vidējais iegādātais dzīvoklis ir vairāk nekā divreiz lielāks. Dzīvokļiem vērtībā virs 150 000 eiro vidējais izmērs ir bijis 180 m2, bet 50 000 – 150 000 eiro cenu līmenī tas ir bijis 80 m2 liels.
Mārupes privātmāju tirgū pērn radīts lielākais apgrozījums no trim apskatītajiem īpašumu segmentiem. „Lai gan darījumu skaits pērn samazinājies, to kopējā vērtība pieaugusi. Tas liek secināt, ka šo reģionu klienti izvēlas lielākoties t.s. pieejamās cenas (no 150 tūkst. eiro) privātmāju iegādei, un līdz ar pieprasījumu aug arī cenas,” komentē Baltic Sotheby’s International Realty speciāliste.
Pagājušajā gadā Mārupes privātmāju tirgū noslēgts 171 darījums ar kopējo vērtību 24.4 milj. eiro jeb tie ir bijuši 59% no Mārupes kopējā mājokļu tirgus kopsummas darījumiem. Iegādāto privātmāju īpašumu skaits 2017. gadā samazinājies par 8 darījumiem, tomēr to vērtība pieaugusi par vienu miljonu eiro. Šo tendenci atspoguļo vidējās darījuma cenas pieaugums par 8.6% līdz 142 600 eiro.
Novērojams lielāks pieprasījums pēc mazāka izmēra privātmājām: lielāks darījumu skaits bijis ar mājām platībā 150 – 200 m2, bet ievērojami samazinājies iegādāto privātmāju skaits, kas lielākas par 250 m2. Vidējā kvadrātmetra cena tirgū kopumā palielinājusies par 115 eiro līdz 750 EUR/m2 (17.8% pieaugums), un šis pieaugums, galvenokārt, veidojies māju cenu segmentā 150 000 – 300 000 eiro, kur 2017. gadā kvadrātmetrs ēkas izmaksāja par 12.7% vairāk nekā gadu iepriekš (934 eiro pret 829 eiro 2016.g.). Mārupes privātmāju vidējā kvadrātmetra cena pēdējo divu gadu laikā kopumā bijusi salīdzinoši svārstīga, norāda uzņēmuma pārdošanas un īres konsultante Evita Pudane. Cenu svārstīgums samazinājās 2017. gadā, kas arī daļēji izskaidro to ievērojamo pieaugumu pagājušajā gadā. Aptuveni 2/3 Mārupes privātmāju tirgus apgrozījuma veidojās no darījumiem vērtībā virs 150 000 eiro. Šajā cenu līmenī pieprasījums pieaudzis visvairāk: par 14.0% līdz veiktajiem darījumiem 16.7 milj. eiro vērtībā.
Mārupes privātmāju tirgū liela nozīme ir dvīņu un rindu māju segmentam. No 171 Mārupē pērn iegādātajiem mājokļiem, 48 bija dvīņu vai rindu mājas, kas ir neliels samazinājums salīdzinot ar 2016. gada 53 darījumiem. Savukārt to vidējā vērtība pieaugusi par 7.8% līdz 126 500 eiro. Novērojams, ka dvīņu un rindu māju vidējā darījuma cena ir zemāka nekā tirgū kopumā, toties to vidējā kvadrātmetra cena ir augstāka par kopējā tirgus vidējo kvadrātmetra cenu – 810 EUR/m2 (salīdzinājumam: 750 EUR/m2 – tirgū kopumā). Privātmāju premium tirgū (vērtībā virs 350 000 eiro) slēgti vien divi darījumi pēdējos divos gados.
Kvalitatīva koka karkasa dvīņu māja Mārupē
Baltic Sotheby’s International Realty pārdošanas un īres konsultante Evita Pudane, strādājot ar premium īpašumiem Mārupē, novērojusi, ka Mārupē jaunās, modernās mājas piedāvājumā ir ar augstāku cenu nekā pieņemtā tirgus cena, jo pieprasījums pēc jaunām mājvietām Mārupē ir augstāks nekā citviet Pierīgā. „Novadā īpašumu piedāvājumā ir arī daudz nelikvīdu platību (virs 300 m²) – morāli un fiziski novecojušas mājas, kas neatbilst mūsdienu premium pircēja gaidām. Īpašniekiem ir jāsaprot, ka, piedāvājot māju tirgū ar 1990. un 2000. gadu sākumā izveidotiem tā laika interjeriem, būs jāatkāpjas ar piedāvāto cenu, lai konkurētu ar mūsdienīgākām mājām,” komentē Evita Pudane.
Salienas un tās starptautisko skolu (British, Starptautiskā un Exupery) tuvums Mārupei piesaista ārvalstniekus, t.sk., diplomātus, kuri Mārupē lūkojas pēc iespējām īrēt mājas. Visvairāk pieprasītas ir atsevišķi stāvošas, modernas mājas īres cenu amplitūdā no 1000 līdz 18 000 EUR/mēnesī. Visbiežāk šādus īrniekus: ar stabiliem ienākumiem un kuri laicīgi maksā īres maksājumus, un kuriem ir dažādas prasības, piesaista tie māju īpašnieki, kas ir fleksibli un spēj piedāvāt māju gan ar mēbelēm, gan bez tām, stāsta Baltic Sotheby’s International Realty speciāliste.
Lai gan zemes tirgus privātajai apbūvei Mārupē joprojām ir salīdzinoši mazs, toties tas rāda pieaugumu visos parametros. Manāmi palielinājusies interese pēc zemes īpašumiem privātai apbūvei: darījumu skaits gada laikā pieaudzis līdz 124 darījumiem (par 13 darījumiem vairāk jeb 11.7% pieaugums 2017. gadā salīdzinot ar gadu iepriekš). Zemes darījumu kopsumma 2017. gadā bija 4 milj. eiro, kas ir par 800 000 eiro vairāk nekā gadu iepriekš (26.3% pieaugums). Mārupes zemes tirgū darījumu cena ir ievērojami zemāka nekā dzīvokļu un privātmāju tirgū – vidējā darījuma vērtība 2017. gadā bija aptuveni 32 500 eiro (13.1% pieaugums no 28 700 eiro 2016. gadā). Pērn vidēji kvadrātmetrs Mārupes zemes maksāja 20 eiro (17 eiro 2016. gadā).
Baltic Sotheby’s International Realty pārdošanas un īres konsultante Evita Pudane paredz, ka tuvākā gada, divu laikā Mārupes nekustamā īpašuma tirgū aktivitāte noteikti nemazināsies, bet var nedaudz kāpt īpašuma cenas, jo Mārupe kā galvaspilsētai tuva, pieprasīta apkaime īpašumu iegādei vai īrei būs vēl ilgu laiku, un vilinās arvien vairāk potenciālo mārupiešu, kuri novērtē zaļu un harmonisku vidi, modernus un komfortablus dzīves apstākļus, aktīvās atpūtas iespējas un sakārtotu infrastruktūru.
Jauna, pilnībā labiekārtota privātmāja Mārupē